Ģeogrāfiskā karte - Vāsa (pilsēta) (Vaasa)

Vāsa (fi, sv) ir Somijas pilsēta un pašvaldība Botnijas līča krastā, Pohjanmā reģiona centrs. Tā dibināta 1606. gadā. Vāsas iedzīvotāju skaits ir (2015. gada 30. jūnijā), no kuriem aptuveni 24 % dzimtā valoda ir zviedru. Pilsēta robežojas ar Korsholmas pašvaldību.

Vāsas reģionā mednieki un zvejnieki dzīvoja jau 12. gadsimtā. 13. gadsimtā šeit ieradās zviedri un izveidoja ostu. 16. gadsimtā pēc Zviedrijas karaļa Gustava Vāsas rīkojuma šeit uzbūvēta savrupmāja, kas nodrošināja armijas apgādi un bija paraugs zemniekiem Ostrobotnijā, kā ierīkojama zemnieka sēta.

1606. gada 2. oktobrī karalis Kārlis IX pie vecās ostas un tirdzniecības centra, kas atradās aptuveni septiņus kilometrus uz dienvidaustrumiem no mūsdienu Vāsas, dibināja Musoru (Mussor) jeb Mustasāri (Mustasaari). 1611. gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Vāsu par godu Zviedrijas karaliskajai ģimenei.

1683. gadā no Hikarlbejas šeit pārcelta triviālskola. 1776. gadā Vāsā dibināta otrā apelācijas tiesa Somijā. 1794. gadā Vāsā izveidota pirmā bibliotēka Somijā. 1793. gadā Vāsā bija 2178 iedzīvotāji.

1808. gadā, Somijas kara laikā starp Zviedriju un Krieviju, Vāsu ieņēma Krievijas karaspēks. 25. jūnijā 1500 vīru lieli Zviedrijas spēki pulkveža Juhana Bergenstroles vadībā devās atbrīvot Vāsu, kurā atradās 1700 vīru liels Krievijas karaspēks, kuru komandēja ģenerālmajors Nikolajs Demidovs. Ielu cīņās zviedriem neizdevās pilsētu atbrīvot, un tie atkāpās. 30. jūnijā Krievijas karaspēks atstāja Vāsu. 13. septembrī Krievijas spēki atgriezās un jau nākamajā dienā notika izšķirošā Kauja pie Oravaisas, aptuveni 50 km uz ziemeļiem, kurā uzvarēja Krievija. Līdz ziemai Krievijas spēki bija pakļāvuši visu Somiju. Pēc 1809. gada 17. septembra Frēdrikshamnas miera līguma nosacījumiem Somijas teritorija tika iekļauta Krievijā.

1852. gadā pilsēta gandrīz pilnībā nodega. 1855. gadā, pēc Krievijas imperatora Nikolaja I nāves, pilsēta pārdēvēta par Nikolaistadi (Nikolaistad). Sauszeme kopš pilsētas izveides bija tiktāl pacēlusies, un jūra bija atkāpusies krietni tālu no pilsētas, ka 1862. gadā sāka celt jaunu pilsētu aptuveni septiņus kilometrus uz ziemeļrietumiem, kur bija labi apstākļi ostas ierīkošanai. Pilsētas plānu izstrādāja Karls Aksels Seterbergs ampīra stilā.

Pēc tam, kad 1917. gadā tika gāzts Krievijas cars Nikolajs II, pilsēta ieguva agrāko nosaukumu Vāsa.

Somijas pilsoņu kara laikā, kad Helsinki atradās "sarkano" rokās, no 1918. gada 29. janvāra līdz 3. maijam Vāsa bija Somijas faktiskā galvaspilsēta. Uz to 1. februārī pārcēlās Senāts, un Vāsā atradās "balto" bruņoto spēku štābs. Sakarā ar tās nozīmi pilsoņu karā Vāsa tiek saukta par "Balto pilsētu".

Kopš pirmsākumiem Vāsas iedzīvotāji lielākoties bija zviedrvalodīgi, bet 1930. gados somu kopskaits pārsniedza zviedru skaitu.

20. gadsimta otrajā pusē Vāsa industrializējās. 1944. gadā atklāta Strömberg (tagad ABB) elektroiekārtu ražotne. Līdz 2013. gadam Vāsā bija ķīmisko vielu ražotāja Kemira rūpnīca.